— Priecājos ar jums iepazīties, mister Set Stenfort!
— Un šī dāma ir Arkādija Vokere no Trcnto- nas, Ņūdžersijas štata.
— Jūtos ļoti pagodināts, sastopoties ar mis Arkādiju Vokeri.
Un misters Džons Prots, uzmetis skatienu svešiniekam, pievērsa visu uzmanību dāmai.
Mis Arkādija Vokere bija apburoša sieviete, un ikviens būs man pateicīgs, ja ātrumā uzskicēšu viņas portretu: vecums — divdesmit četri gadi; acis — gaišzilas; mati — kastaņbrūni; seja — apbrīnojami svaiga, brīvā dabā nedaudz iedegusi; zobi — lieliska baltu, vienādu pērļu virkne; valdzinoša stāja, graciozi eleganta, lokana un vingra gaita. Ģērbusies amazones kostīmā, viņa līgani pielāgojās nemierīgajam zirgam, kurš kārpīja zemi tāpat kā Seta Stenforta zirgs. Smalkādas cimdos tērptās rokas rotaļājās ar pavadu; lietpratējs tūlīt būtu ievērojis, ka viņa ir izveicīga jātniece. Visa viņas izturēšanās liecināja par ārkārtīgu izsmalcinātību, par kaut ko vārdos neizsakāmu, kas raksturīgs Savienoto Valstu augstākajai šķirai, kuru varētu nosaukt par amerikāņu aristokrātiju, ja vien šis apzīmējums nerunātu pretim Jaunās Pasaules iedzīvotāju demokrātiskajiem centieniem.
Ņūdžersiete Arkādija Vokere, kurai bija tikai nedaudzi attāli radinieki, kurai bagātība sniedza
neatkarību un brīvību un kurai piemita jauno amerikāniešu dēkainais gars, dzīvoja saskaņā ar savam vēlmēm.