Svešais vīrietis noņēma cepuri un sacīja:
— Esiet sveicināta, mis Arkādija Vokere …
— Arī jūs, mister Set Stenfort, — Arkādija Vokere atbildēja, graciozi palocīdama galvu.
Varat ticēt, ka vietējie ne brīdi neizlaida no acīm pāri, kas viņiem bija pilnīgi svešs. Savā starpā viņi spriedelēja:
— Ja šie ieradušies tiesāties, tad jācer, ka prāvā uzvarēs abi.
— Noteikti! Ne velti misters Prots ir veikls tiesnesis!
— Un, ja ne viens, ne otrs nav precējušies, vislabāk būtu, ja tas viss beigtos ar laulībām.
Tā ļaudis mēļoja, pārspriezdami šo gadījumu.
Taču Sets Stenforts un Arkādija Vokere šķita nemanām ziņkāri, ko bija modinājuši, lai gan tā jau robežojas ar nepieklājību.
Sets Stenforts grasījās nokāpt no zirga un pieklauvēt pie mistera Džona Prota durvīm, bet tās jau pašas atvērās.
Misters Džons Prots parādījās uz sliekšņa, un šoreiz vecā kalpone Kete palika viņam aiz muguras.
Viņi abi bija dzirdējuši zirgus dīžājamies pie mājas un, viens nākdams no dārza, otrs — no virtuves, gribēja uzzināt, kas tur notiek.
Sets Stenforts tāpēc palika seglos un uzrunāja tiesnesi šādiem vārdiem:
— Cienījamais tiesnesi Džon Prot, es esmu Sets Stenforts no Bostonas, Masačūsetsas štata.