Un, taisnību sa­kot, kā gan lai viņi neatrastu kopīgu valodu, ja abi bija kaislīgi ceļotāji un allaž traucās turp, kur kāds politiska vai militāra rakstura starp­gadījums bija modinājis vispārēju interesi? Tādēļ nebija brīnums, ka ar laiku misteram Setam Stenfortam un mis Arkādijai Vokerei radās doma savienot savas dzīves, neko nemainot savos iera­dumos. Viņi tad vairs nebūs kā divi kuģi, kas peld blakus, bet gan kā viens lieliski būvēts un iekārtots — kuģis visu pasaules jūru apbraukā- šanai.

Nē, ne tiesas prāvas, strīda vai veikalnieciska darījuma dēļ misters Sets Stenforts un mis Arkā­dija Vokere bija ieradušies pie pilsētas tiesneša! Nokārtojuši visas likumos paredzētās formalitā­tes Masačūsetsas un Ņūdžersijas štata iestādēs, viņi bija norunājuši šai dienā, 12. martā, pulksten desmitos un septiņās minūtēs, satikties Vos- tonā, lai noslēgtu vienošanos, ko mēdz saukt par svarīgāko cilvēka dzīvē.

Kad misters Sets Stenforts un mis Arkādija Vokere, kā jau teikts, bija stādījušies tiesnesim priekšā, misteram Džonam Protam neatlika nekas cits kā pavaicāt ceļiniekam un ceļiniecei, kāda vajadzība viņus atvedusi šurp.

—   Sets Stenforts vēlas kļūt par mis Arkādijas Vokeres vīru, — vīrietis atbildēja.

—   Un mis Arkādija Vokere vēlas kļūt par mis­tera Seta Stenforta sievu, — piebilda sieviete.

Tiesnesis palocījās un teica:

—  Esmu jūsu rīcībā, mister Stenfort, kā arī jūsu rīcībā, mis Arkādija Vokere!