Uz tavu veselību. Vienoti

Lai vienmēr būtu Mocarts un Saljeri,

Šie divi harmonijas dēli. (Dzer.)

Saljeri

Nē!

Vēl pagaidi! Tu izdzēri! Viens pats?

Mocarts

(nosviež servjeti uz galda)

Es paēdu.

(Iet pie klavierēm.)

Nu paklausies, Saljeri,

Kā skan mans Rekviēms. (Spēlē.)

Tu raudi?

Saljeri

Es raudu pirmoreiz. Man sāpīgi

Un labi, it kā pienākumu grūtu

Es būtu veicis. It kā atšķēlis

Man ārsta nazis slimu locekli.

Šīs asaras, draugs Mocart, neievēro

Un turpini, steidz tagad piepildīt

Vēl manu dvēseli ar savām skaņām.

Ja visi harmonijas lielo spēku

Td sajustu! Bet nē: tad pasaule

Vairs dzīvot nevarētu. Jo neviens

Vairs nepievērstos zemās dzīves raizēm

Un visi nodotos tik brīvai mākslai.

Mēs — retie, laimes izredzētie,

Mēs — dīkdieņi, kas, neprasot sev algu,

Grib priesteri būt tikai skaistumam.

Vai ne? Bet esmu šodien nevesels

Un jūtos kaut kā smagi. Iešu aizmigt.

Nu sveiks!

Saljeri

Uz redzēšanos.

(Viens.) Aizmigsi

Uz ilgu laiku, Mocart! Bet vai tiešām

Tas taisnība un neesmu es ģēnijs?

Jo noziegums un ģēnijs divas lietas,

Kas nesaderas. Nē! Bet Bonaroti?

Vai trulais pūlis melš un slepkava

Nav bijis tas, kas cēla Vatikanu?

.