Mūsu feldšeris man nepatīk. Pārlieku noslēgts, bet Anna Kirillovna ir ļoti jauka un saprātīga. Taisni jābrīnās, kā sieviete, kas vēl nav veca, spēj pilnīgā vientulībā dzīvot šajā sniega kapā. Viņas vīrs ir vācu gūstā.
Nevaru neizteikt cildinājumu tam, kurš pirmais no magoņu galviņām ieguvis morfiju. Tas ir īsts cilvēces labdaris. Sāpes mitējās septiņas minūtes pēc iešļircinājuma. Interesanti: sāpes vēlās vienlaidu vilnī, bez kādām pauzēm, tā ka man sāka galīgi trūkt elpas, it kā vēderā būtu iedurts un tiktu grozīts nokaitēts lauznis. Minūtes četras pēc iešļircinājuma es sāku manīt sāpes uznākam viļņveidīgi.
Būtu ļoti labi, ja ārstam butu iespējams pašam pie sevis pārbaudīt daudzas zāles. Tad viņam būtu pavisam citāda izpratne par šo zāļu iedarbību. Pēc iešļircinājuma es pirmoreiz pēdējo mēnešu laikā gulēju ciešā un spirdzinošā miegā — nedomādams par sievieti, kas mani pievīlusi.
• 16. februārī.
Šodien Anna Kirillovna pieņemšanas laikā apvaicājās, kā es jūtos, un teicās pirmoreiz pa visu laiku redzam, ka es neesot drūms.
— Vai tad es esmu drūms?