Nākamajā mirklī salts vilnis pēkšņi aizplūst gar pakrūti, bet pēc tam domas kļūst neparasti skaidras un sākas darbaspēju iz­virdums. Izbeidzas itin visas nepatīkamās sajūtas. Tā ir cilvēka garīgā spēka izpausmes augstākā pakāpe. Un, ja mani nebūtu samaitājusi medicīniskā izglītība, es apgal­votu, ka normāli strādāt cilvēks spēj tikai pēc morfija iešļircinājuma. Patiesi, cilvēks gan neder ne velnam, ja niecīgākā neiralģija to spēj pilnīgi izsist no sliedēm!

Anna K. baidās. Nomierināju viņu, teikdams, ka es kopš bērnības izceļos ar milzīgu gribasspēku.

2. marta.

Klīst baumas par kaut ko grandiozu. It kā esot gāzts Nikolajs II.

Liekos gulēt ļoti agri. Ap deviņiem. Un guļu saldā aniegā.

10. martā.

Tur notiek revolūcija. Diena kļuvusi garāka un krēsla it kā mazliet zilganāka.

Tādus sapņus es rīta pusē vēl nekad neesmu redzējis. 'Tie ir dubultsapņi.

Turklāt galvenais no tiem, varētu teikt, ir no stikla. Tas ir caurspīdīgs.

Tad nu tā — es redzu neganti spožu rampu, no tās "plūstin plūst daudzkrāsainu uguņu lente. Amnerisa, zaļu spalvu vēdekli rokā šūpodama, dzied. Orķestris, kas šķiet galīgi neesam no šīspasaules, ir neparasti pilnskanīgs. Bet es to nespēju izteikt vārdos. īsāk sakot, normālā •sapnī mūzikai nav skaņas… (Normālā? Tas vēl ir jau­tājums, kāds sapnis ir normālāks! Protams, es jokoju…) :nav skaņas, bet manā sapnī tā ir dzirdama debešķīgi skaista.