ANATOLS IMERMANIS
MORTONA PIRAMĪDA
Fantastisks romāns
izdevniecība «liesma» rīgā 1971
Pirmā gramata
TELEMORTONS
1
Cilvēki izzuda. Palika balss, vienīgi balss.
— Es esmu dievs. Sākumā bija tukšums un man bija garlaicīgi. Tad es radīju Visumu. Galaktikas uzliesmoja un nodzisa, izveidodamas katru dienu jaunu neatkārtojamu sakopojumu. Bet reiz vecais sakopojums atkārtojās. Un man atkal kļuva garlaicīgi. Tad es radīju dzīvību. Pro- toplazma pārvērtās cilvēkā, un cilvēks saskaldīja atomu, un neviena diena neatkārtoja iepriekšējo …
Vārdi — no Jaunās Bībeles pirmās grāmatas. Bet šaušalīgā, metāliskā balss, kas liek man vai zaudēt samaņu? Šī ērmīgā cilvēka līdzība, kas nolasa no ekrāna tajā projicētās svētās mikrofilmas tekstu?
— Kas tas tāds? — čukstus vaicāju savam kaimiņam. Viņš pievērš man bārdaino, brīnumainā kārtā pazīstamo seju. Cik līdzīgs Aironam Kernam — dzejniekam, kas nebija publicējis nevienu rindu, kaut simtiem tūkstošu zināja viņa dzeju no galvas. Bet Airons taču nomiris pagājušajā gadsimtā, tātad tas nav viņš.