Stefans ar slotu rokā nostājies sardzē, bargu skatienu vērodams pērtiķus, lai viņi nenodarītu pārāk lielu postu. Gorillu būrī apaļīgais, mūžam smaidīgais Maiks un rudmatainais Džeremijs ar Velingtonas hercoga degunu noņemas, vākdami ārā no krātiņa visu jucekli, ko gorillas iepriekšējā dienā tur sastrādājuši, un pilnām saujām kaisīdami krātiņā svaigas, baltas zāģskaidas. Viņi apgalvo, ka viss ir labākajā kārtībā, pagājušajā naktī nekādi bīstami simptomi nav parādījušies. Visi dzīvnieki, jaunās dienas sākuma satraukti un iepriecināti, rosās pa saviem krātiņiem un sauc jums labrītu. Melnais Celebesas pērtiķis Etems, kas izskatās pēc īsta velnēna, iekāries režģos un, sveicienam zobus atņirdzis, kaut ko spalgi un jocīgi vāvuļo. Pūkainie mangusta lemuri ar oranžajām acīm lēkā no zara uz zaru, luncinādami garās, kuplās astes kā suņi, un sasaucas savā starpā; viņu skaļās
balsis ir apbrīnojami līdzīgas cūkas rukšķieniem. Zemāk, lunkano asti zaram apvijis, uz pakaļkājām notupies binturongs Bintijs tādā pozā, it kā viņam tikko būtu piešķirts kādas pilsētas goda pilsoņa nosaukums, taču īstenībā viņš izskatās kā nevīžīgi sadiegts kāj- slauķis, kam vienā galā piestiprināta dīvaina galviņa ar gariem ausu pušķiem un apaļām, izvalbītām, diezgan trulām acīm.