Godājamais mister Darel,
man ļoti gribētos piedalīties kādā no Jūsu
ekspedīcijām.
Man ir šādas labās un sliktās īpašības: vecums — 36 gadi, neprecējies, veselīgs, labs biedrs, mīlu bērnus un dzīvniekus, izņemot čūskas, pieķērīgs, uzticams, teicams ceļabiedrs; sirdī jauns. Manas aizraušanās ir flautas spēle, fotografēšana un stāstu rakstīšana. Nervi man nav pārāk stipri; kļūstu negants, ja kāds aizskar manu dzimteni vai ticību (katoļu). Ja pieņemsiet mani sev biedros, Jums tas nebūs jānožēlo, bet, ja esat snobs un nemaz nedomājat tā, kā rakstāt, tad labak nemaz negribu ar Jums iepazīties. Ceru drīzumā sagaidīt no Jums atbildi…
Ļoti drīz, sev par lielu atvieglojumu, konstatēju, ka Džersijas ļaudis mūs iemīļojuši. Tiklab oficiālās iestādes, kā paši salas iedzīvotāji piecos gados, kopš mēs tur atrodamies, mums izrādījuši ārkārtīgu laipnību un sirsnību. Galu galā nevar ņemt ļaunā, ja cilvēkiem, kas dzīvo uz astoņas jūdzes platas un divpadsmit jūdzes garas salas, rodas zināmas bažas, kad pēkšņi kāds iedomājies tur ierīkot zooloģisko dārzu un savest veselu baru visai bīstamu zvēru. Nav nemaz grūti iztēloties izbēgušu tīģeri zogamies klāt jūsu tīršķirnes Džersijas govju ganāmpulkam vai lielu savvaļas briežu baru priecigi ganāmies jūsu narcišu laukos, vai milzu ērgļus un vanagus kā bultas šaujamies virsū jūsu neaizsargātajiem cālīšiem. Es nešaubos, ka daudzi iedomājās kaut ko tamlīdzīgu, īpaši muižas tuvākie kaimiņi, un tomēr viņi mūs uzņēma laipni, neizrādīdami nekādu nepatiku.