Viņš rūpīgi savāc visus salmus vienā kaktā, pielīdzina tos un tad apguļas, lai pārbau­dītu, vai gulta būs laba, bet tad nospriež, ka šis kakts neesot piemērots guļamistabai, pārvāc migu uz krā­tiņa otru malu un sāk visu no jauna.

Otrā stāvā lidvāveres veras jums pretī ar milzīgām, spožām acīm; viņas tup, apaļos vēderiņus izgāzušas, un ar mazajām, tievajām priekšķepiņām bāž mutē ba­rību. Lielākā daļa papagaiļu jau aizmiguši, bet pelēkais afrikānis Suku, kas ir neiedomājami ziņkārīgs, ikreiz, kad ejat tam garām, paceļ galvu, ko bija jau pabāzis zem spārna, un paraugās, ko jūs darāt. Kad grasāties iet projām, viņš sapurina spalvas, kas klusi nošalc kā zīds, un tad dobjā, piesmakušā balsī lielā maigumā pats pret sevi nosaka: «Ar labu nakti, Suku!»

Kad jau esat apgūlies un pa logu vērojat mēnesi paceļamies virs koku siluetiem, jūs dzirdat, kā dingo suņi atkal uzsāk savu žēlabaino kori, kas izklausās pēc flautu mūzikas, un pēc tam rosīdamies ieklepojas lauvas. Drīz atkal ausīs gaisma, sāks gavilēt putni un pieskandinās ar savām dziesmām dzestro rīta gaisu.

OTRA NODAĻA DZELOŅCOKA PASU MĀJĀS