Augļi tādēļ nemaz nav slik­tāki, bet pircēji pieprasa dzeltenus banānus un nepirks apbrūnējušus. Ja kāds zooloģiskais dārzs tos neatpērk, augļi aiziet bojā. Reizēm tirgotājam gadās augļi vai dārzeņi, kas sasnieguši tādu gatavības pakāpi, ka tie visi būtu jāizmet ārā, ja tiktu vēl diennakti noturēti veikalā. Šādās reizēs tos pārdod zooloģiskajam dārzam, kur tos ātri patērē.

Nesen kāds tirgotājs piezvanīja mums un jautāja, vai mēs nevēloties firziķus. Viņš paskaidroja, ka viņam sabojājusies saldēšanas iekārta un no Dienvidāfrikas atvestie firziķi kļūstot ap kauliņu tumši. Augļiem ne­esot nekādas vainas, bet pārdot tos vairs nevarot. Mēs labprāt piekritām darījumam, nodomādami, ka pāris kastes firziķu mūsu dzīvniekiem lieti noderēs. Pēc da­žām stundām pagalmā ieripoja liela, līdz augšai ar kastēm piekrauta kravas mašīna. Tur bija savas trīs­desmit četrdesmit kastes, un tirgotājs droši vien cieta milzu zaudējumus. Reti gadās redzēt tik lielus un su­līgus firziķus. Mēs bērām tos krātiņos veselām kastēm, un dzīvniekiem bija īsti svētki. Pēc pusstundas visi pēr­tiķi mirka firziķu sulā un bija tā pieēdušies, ka tikko spēja pakustēt; arī dažs labs kalpotājs slepšus slaucīja sulu no zoda. Kā jau teicu, augļiem nebija nekādas vainas, tie vienkārši vairs nederēja pārdošanai.