Tik lielu dārgumu?

Kņaze

Kaut manas lūgšanas dievs sadzirdētu

Un bērnus dotu man! Ak, tad nu gan

Es atkal prastu vīru piesaistīt…

Ai! pilna sēta mednieku. Mans vīrs

Ir mājās pārjājis. Bet kam to neredz?

(Ienāk dzinējs.)

Kur kņazs, kur ir viņš?

Dzinējs

Pavēlēja kņazs

Mums mājās jāt.

Kņaze

Un pats?

Dzinējs

Viņš palika

Uz Dņepras krasta mežā vēl viens pats.

Kņaze

Un jums bij drosme vienu pašu atstāt

Tur kņazu; kas par uzticīgiem kalpiem!

Tūlīt pat atpakaļ pie viņa jājiet!

Un pasakiet, ka es jūs sūtu turp.

(Dzinējs aiziet.)

Ak dievs! tik vēlā naktī mežā klejo

Gan plēsīgs zvērs, gan cilvēks ļaundarīgs,

Gan mežainis — var viegli uzbrukt posts.

Jel ātrāk priekšā svētbildei dedz sveci!

Aukle

Es skrienu, skrienu, manu gaišumiņ …

DŅEPRA. NAKTS

Nāras

No dziļuma dzelmēm

Kā līksmes pilns bars

Mēs iznirstam naktī,

Mums spīd mēness stars.

Tīk mums pusnakts stundā vēlā

Atstāt upes dziļumu,

Tīk ar savu galvu cēlo

Pāršķelt virsmas vizumu.

Sasaukties ar balsi skaļu,