NAKTS FLORENCĒ
DAŽI VĀRDI PAR ITĀLIJU
Atļaujos sev šo teikumu, kas daudziem skanēs kā paradokss — „Tautas nav vainīgas pie tā, ka viņa dzīvo verdzībā: brīvība vai verdzība ir atkarīgas no dažādiem topogrāfijas apstākļiem, kādos tās dzimušas."
Kādēļ induss nav brīvs? Kādēļ brīvs nav ēģiptietis? Kādēļ krievs nav brīvs? Kādēļ abas Amerikas vēl šodien ir melno tirgus?
Pametiet acis uz šo teritoriju masīviem.
— Brīvība ir Dieva gars, un Dieva gars, — saka Genēzis, — lidoja virs ūdeņiem.
Verdzība ir visur tur, kur plešas plaši, ūdeņu neizvagoti kontinenti.
Tā tas ir Indijā, kas stiepjas no Kalkutas līdz Persijas jūras līcim. Tā tas ir Ēģiptē, kas stiepjas no Mēness kalniem līdz Vidusjūrai. Tāpat arī ir Krievijā no Kaspijas līdz Baltijas jūrai. Ilgi tā pastāvēja Ziemeļamerikā, vēl ilgāk Dienvidamerikā, un neviens nevar pateikt, kad tā beigsies Āfrikā.
Pametiet acis uz pasaules karti un spriediet paši!
Tad apskatiet mūsu mazo Eiropu un salīdziniet to ar Āzijas masīvu, ar necaurejamo Āfriku un ar šīm divām Amerikām, kas stiepjas cauri abām Zemes puslodēm un ar republiku dibināšanu dod brīvības paraugu visai pasaulei.
Un tad šis neatdarināmais brīnums, ko sauc par Grieķiju.