Prostakova kundze Ak, cienījamais, uz nostāstiem kopš mazotnes viņš jucis.

S k o t i ņ i n s Mitrofans ir manī atsities.

Pusaudzis

Uzņēmušies pūles izdot I. P. Belkina noveles, kuras tagad piedāvājam atklātībai, mēs vēlējāmies tām pievienot kaut īsu nelaiķa autora dzīves aprakstu un tā mazliet apmierināt tēvzemes rakstniecības cienī­tāju dibināto ziņkāri. Šai nolūkā mēs griezāmies pie Marjas Aleksejevnas Trafiļinas, Ivana Petroviča tu­vākās radinieces un mantinieces; taču viņa diemžēl nespēja mums sniegt par autoru nekādas ziņas, jo nelaiķis viņai nepavisam nav bijis pazīstams. Viņa ieteica mums griezties pie kāda godājama vīra, kas bijis Ivana Petroviča draugs. Mēs sekojām šim pado- ftiam un uz mūsu vēstuli saņēmām tīkoto atbildi, ko šeit publicējam. Ievietojam šo atbildi bez kādiem grozījumiem un piezīmēm, jo tā ir dārgs piemineklis cildenām domām un aizkustinošai draudzībai un reizē arī visai pietiekama biogrāfiska izziņa.

Mans cienītais kungs** **!

Jūsu augsti godāto vēstuli, rakstītu šā mēneša 15. dienā, man bija tas gods saņemt tā paša mēneša 23. dienā; vēstulē Jūs man darāt zināmu savu vēlēša­nos iegūt sīkas ziņas par mana bijušā sirsnīgā drauga un kaimiņu muižas īpašniekā nelaiķa Ivana Petroviča Belkina dzimšanas un nāves dienu, par viņa dienesta gaitām, par mājas apstākļiem, kā arīdzan par viņa nodarbošanos un paražām.