Ar jo lielu prieku izpildu šo Jūsu vēlēšanos un nosūtu Jums, mans cienītais kungs, visu, ko no sarunām ar viņu, kā arī no saviem paša vērojumiem esmu varējis atcerēties.

Ivans Petrovičs Belkins dzimis godīgu un dižciltīgu vecāku ģimenē 1798. gadā Gorjuhinas ciemā. Viņa mirušais tēvs sekundmajors Pēteris Ivanovičs Belkins bija precējies ar jaunavu Pelageju Gavrilovnu no Trafiļinu dzimtas. Viņš nebija bagāts, taču turīgs un saimniekošanas ziņā visai sapratīgs. Viņu dēls sākot­nējo izglītību guva pie lauku ķestera. Šķiet, šim cie­nījamam vīram tad arī viņš ir pateicību parādā par tieksmi uz lasīšanu un patiku darboties krievu rakst­niecībā. 1815. gadā viņš iestājās dienestā kājnieku strēlniekpulkā (tieši kurā — neatceros), kur arī palika līdz pašam 1823. gadam. Vecāku nāve, kas tēvam un mātei nāca gandrīz vienā un tai pašā laikā, piespieda viņu atvaļināties un atgriezties Gorjuhinas ciemā, savā dzimtajā pusē.

Stājies pie muižas vadības, Ivans Petrovičs, būdams nepieredzējis un mīkstsirdīgs, ātri vien nolaida saim­niecību un pameta savvaļai stingro kārtību, kādu bija iedibinājis viņa nelaiķis tēvs. Nomainījis kārtīgo un izdarīgo stārastu, ar kuru zemnieki (pēc savas para­žas) bija neapmierināti, ciema pārvaldīšanu Ivans Petrovičs uzdeva savai vecajai atslēgzinei, kura bija iemantojusi kunga uzticību ar to, ka, būdama liela teicēja, zināja daudz dažādu nostāstu.



2 из 93