— Viņš nodarbojās ar roņu medīšanu, un viņam gāja no rokas. Gadus sešus viņš brauca uz Viktorijas un Sanfrancisko kuģiem. Septītajā gadā Beringa jūrā viņa šoneri sagrāba krievu kreiseris, un, kā stāsta, visa komanda nosūtīta uz Sibīrijas sāls raktuvēm. Vismaz es vairāk par viņu neesmu dzirdējis.
— Civilizēt pasauli… — murmināja Robertss. — Civilizēt pasauli… Hm, par to var iedzert. Kādam tas ir jādara … es gribu teikt — jācivilizē pasaule.
Kapteinis Vudvords paberzēja rētu uz sava plikā galvvidus.
— Es savu esmu izdarījis, — viņš teica. — Jau četrdesmit gadu kalpoju. Tas būs mans pēdējais brauciens. Pēc tam braukšu mājās un likšos mierā.
— Varu saderēt, ka neliksieties, — iebilda Robertss. — Jūs mirsiet uz kuģa, nevis mājās.
Kapteinis Vudvords nešaubīdamies pieņēma derības, bet es domāju, ka Cārlijam Robertsam ir lielākas izredzes uzvarēt.