Godājamais mister Darel,

es bieži esmu prātojis par ķenguru somām . ..

Kad atgriežos no tālas ekspedīcijas, es allaž pārdzī­voju dziļu satraukumu, atkal ieraugot savu zooloģisko dārzu: jaunos krātiņus, kurus esmu redzējis vienīgi rasē­jumos un kuri nu uzbūvēti, jauniegūtos dzīvniekus un tos, kas šajā laikā piedzimuši; aizkustinoši ir dzirdēt šimpanžu spiedzīgos prieka saucienus un smalkos ņurdienus un visu citu dzīvnieku balsis, kas skaidri pauž, ka viņi mani pazi­nuši un priecājas ieraugot. Parasti šāda atgriešanās mājās ir tīkama un laimīga.

Taču šajā reizē biju ilgu laiku pavadījis Austrālijā, Jaunzēlandē un Malajā un atgriezies ar šausmām ierau­dzīju, ka mans mīļotais zvērudārzs izskatās trūcīgs un noplucis. Vēl vairāk, ļoti drīz atklāju, ka gaužām maz vairs trūkst no pilnīgas izputēšanas. Tā kā esmu dārza tapšanā ieguldījis ļoti daudz sūra darba un arī naudas, tad šis atklājums man bija kā negaidīts belziens pakrūtē. Ne domiņas par atpūtu pēc grūtā ceļojuma; iespējami ātrāk vajadzēja kaut ko uzsākt, lai glābtu zooloģisko dārzu.

Vispirmām kārtām jāpārņem vadība pašam savās rokās, otrkārt, jāpiedāvā direktora vietnieka postenis Dže- remijam Molinsonam, kas strādā dārzā kopš tā nodibinā­šanas.