Pazinu Molinsona ārkārtīgo godīgumu un lielo mīlestību uz viņa aprūpei uzticētajiem dzīvniekiem. Viņš bez tam strādājis visos mūsu zooloģiskā dārza sektoros, tālab viņam nav sveša neviena no sasāpējušajām problēmām. Jutos neizsakāmi atvieglots, kad viņš piedāvājumu pieņēma. Pēc tam saaicināju kopā visu sekciju vadītājus un izskaidroju viņiem situāciju. Atzinos, ka zooloģiskajam dārzam draud bankrots, bet, ja viņi būtu ar mieru palikt un par ubaga grašiem strādāt, spēkus netaupot, pastāv iespēja varbūt izkulties no vislielākajām grūtībām. Par godu viņiem, jāteic, ka visi bija ar mieru. Tā es vismaz jutos drošs, ka dzīvnieki necietīs un būs labi aprūpēti.
Nākamais darbs bija atrast krietnu sekretāru. Tas nepavisam nebija tik viegli, kā varētu likties. Ievietoju laikrakstos sludinājumu un tajā norādīju, ka jāprot stenogrā- fija, mašīnrakstīšana un, galvenais, — jāpārzina grāmatvedība. Man par pārsteigumu, pieteicās ļoti daudz reflektantu. Taču pārrunās noskaidrojās, ka vismaz puse no viņiem neprot saskaitīt divi un divi, lai iznāktu četri, un tikai daži zināja, kāda izskatās rakstāmmašīna. Viens jauneklis pat atzinās — viņš pieteicies šim darbam, domādams, ka strādājot jau iemācīšoties, kas un kā darāms. Izrunājies ar apmēram divdesmit šādiem muļķiem, sāku zaudēt cerības.