Grāmatu nosaucu par «Muižu dzīvniekiem» un tajā pastāstīju, kādēļ vispirms vēlējos iekārtot pats savu zooloģisko dārzu un kādēļ pēc tam iedomājos to pārveidot par trestu. Šķiet, arī tagad nespēšu labākiem vārdiem izskaidrot savus mērķus, kā esmu to darījis šai grāmatā:
«…manos plānos neietilpa vienkāršs zvērudārzs ar parastajiem dzīvniekiem: mana zooloģiskā dārza mērķis bija saglabāt dzīvnieku sugas. Civilizācijas izplatība visā pasaulē daudzas no tām pilnīgi vai daļēji iznīcina. Lielajiem dzīvniekiem, kam ir komerciāla vērtība, vai tiem, kas pievilina tūristus, tiek veltīta vislielākā uzmanība. Taču dažādās pasaules malās ir bezgala daudz interesantu mazu zīdītājdzīvnieku, putnu un rāpuļu, kuru saglabāšanai netiek darīts nekas, jo tie neder ne ēšanai, ne valkāšanai un par tiem neinteresējas arī tūristi, kas grib redzēt vienīgi lauvas un degunradžus. Liela daļa šo dzīvnieku pieder pie salu faunas, tādēļ to izplatības robežas ir šauras. Pietiek ar visniecīgāko uzbrukumu šīm vietām, un tie pazudīs uz laiku laikiem: nejauša žurku vai, teiksim, cūku introdukcija gada laikā spēj pilnīgi iznīcināt kādu salas iemītnieku sugu. Jāatceras tikai drontu liktenis, lai viss būtu skaidrs.
Visvienkāršākais problēmas atrisinājums būtu panākt, lai šie dzīvnieki tiktu aizsargāti savās dabiskajās dzīves vietās un tā paglābti no iznīcības, bet tas bieži vien ir vieglāk pasakāms nekā izdarāms.