Zenta Ērgle

Nosargāt mīlestību

— Raksti: «Kopā ar draugu,» — nē, labāk: «Ar drau­giem aizbraucu uz dienvidiem,» — Daumants diktēja.

— «Būšu atpakaļ augusta beigās. Atslēga pie kaimiņie­nes.» Viss!

Baiba nolika papīra lapu redzamā vietā uz galda.

— Mamma droši vien neteiks nekā, bet patēvam no dusmām pārdegs «drošinātāji», — viņa iesmējās.

Šuvēju profesionāli tehniskā vidusskola bija pabeigta, kvalifikācija iegūta, arī darbavieta zināma. Priekša brīvdienas — viss augusta mēnesis, vesela mūžība. Baiba un Daumants bija nolēmuši to pavadīt dienvidos. Biļetes uz Simferopoli jau atradās kabatā, mugursomas sapako­tas.

— Šī būs vistrakākā dēka manā mūžā, — Baiba teica. — Ja nu aptrūkst naudas un netiekam vairs atpakaļ, ko tad?

— Gan jau kaut kā, — Daumants vieglprātīgi atmeta ar roku,

«Ar šuvējas profesiju nekad postā nenokļūsiet,» Baiba atcerējās meistares Liepas vārdus un nomierinājās.

Ziņu, ka Daumants precēsies, Pētersonu ģimene uzņēma bez īpašām emocijām. Mātei Baiba vienmēr bija patikusi. Pārējie viņu tikpat kā nepazina.

—  Kur tev jāsteidzas kā uz ugunsgrēku? — tēvs gan mēģināja iebilst. — Būtu pāris gadu padzīvojis puiša kārtā, iekrājis naudu, sarūpējis dzīvokli un tad vedis mājās sievu.