parādīta jaunā —< īpatnējā skatījumā. Tomēr šiem iedvesmojošajiem, bet slikti uzgleznotajiem nolaupīšanas skatiem nevar liegt kādu interesantu iezīmi. Gleznojumu nepārprotamais mērķis bija parādīt indiāņus cik vien iespējams atbaidošus, bet panākts tika tieši pretējais: skatītāju sajūsmināja šie skaistie, mežonīgie cilvēki, un viņš sajuta sāpīgu žēlumu, ka to vairs nav.
Tāpēc, ieradies Patagonijā, es dedzīgi meklēju indiāņu senlietas un izjautāju daudzus cilvēkus, lai uzzinātu kaut ko tuvāk par indiāņiem. Diemžēl visi nostāsti bija pagalam līdzīgi un es neko jaunu neuzzināju, bet, kad ķēros pie senlietu vākšanas, izrādījās, ka grūti būtu atrast vēl labāku vietu par šo pingvīnu metropoli.
Kādu vakaru, kad, pēc ilgas, nogurdinošas filmēšanas atgriezušies estansijā, sēdējām ap kamīnu un dzērām matē, ar Marijas palīdzību es apjautājos senjo- ram Uiči, vai šajā apkārtnē dzīvojušas daudzas indiāņu ciltis.
Jautājumu centos izteikt pēc iespējas smalkjūtīgāk, jo man bija zināms, ka Uiči dzīslās ir indiāņu asiņu piejaukums, tomēr es nezināju, vai viņš ar to lepojas vai ne. Uiči mierīgi, labsirdīgi pasmaidīja