Līdz ar augsti attīstītu prātu viņam bij arī ārkārtīgi veiklas rokas. Visi viņa muskuļi bij apbrīnojami vingri. Domātājs un reizē arī īsts darba cilvēks, ilgajos gados viņš bij ieguvis to rīcības veiklību un spraigo izturību, kas nevairās nekādu kavēkļu. Augsti mācīts, pie tam dzīvē praktisks un apķērīgs, viņš bij no tiem cilvēkiem, kuri spēj orientēties jebkādos apstākļos un kuriem vislielākā mērā piemīt cilvēka enerģiju radošas īpašības: gara un miesas možums, tieksmju straujums un gribas stiprums. Viņa devīze varēja būt tāda pati kā Orānijas Vilhelmam XVII gadu simtenī: «Man nav vajadzīgs daudz cerēt, lai ķertos pie darba, ne ari gūt panākumus, lai būtu izturīgs.»
Turklāt Sairess Smits bij pati personificēta drošsirdība: piedalījies visās kaujās. Iestājies Ilinoisas brīvprātīgajos ģenerāļa Granta komandā, viņš bij cīnījies pie Padjūkas, Belmontas, Pitsburgas-Lendingas, Korintas ielenkšanas, pie Portdžibsonas, Blekriveras, Čatanūgas, Vildernesas, Potomakas — visur drosmīgi kā cienīgs kareivis ģenerālim, kurš mēdz teikt: «Es nekad neskaitu savus kritušos!» Simtiem reižu Sairess Smits varēja būt starp tiem, kurus nežēlīgais Grants neskaitīja, bet visās kaujās, kur viņš nebūt nesargājās, liktenis viņu allaž saudzēja — līdz tam acumirklim, kad Ričmondas kaujas laukā tika ievainots un saņemts gūstā.