Lai izzinātu lietas detaļas un nianses, uzklausīju daudzus bijušos Valsts drošības komitejas un prokuratūras darbiniekus. Viņu stāstītais būtiski papildināja lietas apstākļu izpratni un analīzi.
Grāmatā aprakstītie notikumi risinājušies pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Lai raksturotu laikmetu, parādītas tā laika būtiskākās norises — ebreju emigrācija no Padomju Savienības, lijas Ripsa sadedzināšanās mēģinājums pie Brīvības pieminekļa un slavenā "lidmašīnu lieta".
Salīdzinājumam izmantoti arī Latvijas vēsturiskie tiesu procesi — dzejnieces Ilzes Kalnāres notiesāšana, astoņpadsmitā policijas bataljona prāva, Oļega Batarevska apsūdzēšana un citi tiesu procesi.
Arī šo lietu analīze balstīta vienīgi uz arhīvos lasītā un līdzgaitnieku stāstītā. Darbam izmantoti tikai pirmavoti.
Divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados es strādāju prokuratūrā. Pazinu daudzus no grāmatā minētajiem prokuratūras, tiesu un Valsts drošības komitejas darbiniekiem. Rakstot par saviem bijušajiem kolēģiem, centos būt maksimāli objektīvs un tolerants. Tajā pašā laikā atklāts un godīgs. Neko neesmu slēpis vai noklusējis. Darbam nav cita mērķa, kā vien izzināt un parādīt vēsturi.
Par grāmatas ētisko mērauklu izraudzīta Latvijas valsts neatkarības ideja. Ar šo mērauklu es līdzinu cilvēkus un notikumus.
Darba centrā izvirzītas cilvēku attiecības. Grāmata veltīta cilvēku kaislībām, vājībām, bailēm, negodīgumam un nodevībai. Nodevības tēma caurvij visu darbu. Sākot no epigrāfa līdz grāmatas pēdējai rindiņai.
Savus varoņus esmu centies parādīt godīgi un taisnīgi. Negribu cilvēkus ne celt, ne pelt. Vien izstāstīt, kā ļaudis toreiz dzīvoja, ko domāja un pēc kā tiecās.
Darba centrā viena cilvēka — mākslinieka Jurģa Skulmes — aizrautības, ideālisma un ciešanu laikmets. Esmu centies to parādīt vispusīgi un objektīvi.
Kā man tas izdevies, lai spriež lasītājs.