tml. Un tad vēl personu raksturojumi — trāpīgi un dzēlīgi. Nu, piemēram, par ļaudīm, kas ievēlēti Mākslinieku savienības valdē: Konstantīns Andrejevs, (*Konstantīns Andrejevs (1914—1981). Ienācējs no Krievijas. Aktīvs Latvijas kolonizācijas politikas īstenotājs) bijušais abu mākslas muze­ju direktors — tipisks kolonizators, Miķelis Ivanovs, (**Miķelis Ivanovs [1927—1991). Mākslas akadēmijas docētājs. Gudrs cilvēks. Rakstījis negatīvas kritikas par visu progresīvo... Uzņēmies visnepateicīgāko lomu, jo kādam tas bija jādara... Domājams, čekas ziņotājs) mākslas zināt­nieks — vismelnākā personība mākslas jomā, Laima Reihmane, māk­slas zinātniece — tautā dēvēta par "saldo nāvi", Vladimirs Kozins, (***Vladimirs Kozins. Dzimis 1922. gadā. Iespējams, ka bija šovinists, jo latviski nerunāja. Kā cilvēks saprātīgs. Arī latviešu glezniecības līmeni godam uzturēja) gleznotājs, mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas ilggadējs vadītājs — reakcionārs šovinists, Artūrs Lapiņš, (**** Artūrs Lapiņš (1911—1983). Aktīvs kolaboracionists. Netalantīgs un mazvērtības kom­pleksu apsēsts cilvēks) scenogrāfs, pēckara gadu galve­nais tēlotājas mākslas ideologs — dēvēts par mākslas čekistu. Aktīvā­kais "formālistu" grāvējs, mākslinieku vajātājs un latviešu glezniecības nīdētājs.

Ari par pašu kongresu rakstītājs nicīgs — visas runas saskaņotas, un referenti iepriekš noteikti. Tikai štata uzstāšanās, un tāda pati arī valoda. Ja nu vienīgi tēlniece Lea Davidova-Medene. Tā kritizējusi neprofesionālisma garu un draugu būšanas lielo pasūtījumu sadalē. Vārdā jau nevienu nav saukusi, taču aplausi visskaļākie.

Nosaukti visi jaunās valdes locekļi. Raksturojumi vairāk vai mazāk informatīvi. īpaši gan norādot izlēcējus un aktīvistus. Arī radu raksti pieminēti. Pārskats pilnīgs. Liec kaut vai vēstures grāmatā.

Mākslas tēma rakstītājam nav sveša. Tiek minēti arī citi vīri. Tā Vilis Krūmiņš, kādreizējais CK sekretārs, saņēmis LPSR Nopelniem bagātā dabas aizsardzības darbinieka nosaukumu.