draudzība ar «strupdeguņiem»
Karijā, netālu no Miletas, Jasas pilsētā dzīvoja zēns vārdā Dionisijs. Reiz, nākdams no skolas gar jūras līci, viņš nolēma izpeldēties. Kāds delfīns panira viņam apakšā un sāka vizināt pa jūru uz savas muguras. Sākumā Dionisijs ļoti nobijās, bet, redzēdams, ka delfīns dodas uz krastu, nomierinājās. Nākošajā dienā atkārtojās tas pats, un tā tas turpinājās diendienā. Daudzi
Jasas iedzīvotāji, neticēdami nostāstiem, bariem nāca uz jūras krastu, kur Visu acu priekšā delfīns atkal vizināja Dionisiju pa jūru.
Tas viss noticis Maķedonijas Aleksandra valdīšanas laikā. Grieķijā līdzīgi gadījumi novēroti vismaz vēl četras reizes.
Lūk. ko stāsta ievērojamais romiešu dabas vēsturnieks Plīnijs, kas gājis bojā 79. gadā Vezuva izvirduma laikā. Netālu no tagadējās Neapoles atrodas nelielais Lukrīna ezers, kuru ar jūru savieno šaura atteka. Šī ezera tuvumā atradies Baiju kūrorts. Kāds turienes zēns bijis sadraudzējies ar delfīnu, kas šad tad iepeldējis ezerā. Jebkurā laikā dienā vai naktī zēns varējis iznākt ezera krastā un pasaukt savu mīluli vārdā: «Simo! Simo!» (latīņu valodā tas nozīmē strupdegti- nis) — delfīns nekavējoties atpeldējis, lai parotaļātos ar viņu. Drīz delfīns sācis pārvadāt zēnu pāri jūras šaurumam uz skolu.