— Gredzeni līgavainim ir?
— Nē, kaptein.
— Noskaidrojiet precīzus izmērus un izsniedziet viņam gredzenus no kuģa krājumiem par parasto cenu — divdesmit dolāriem.
— Un kad notiks ceremonija, kaptein?
— Pēc divām stundām. Paziņojiet man, vai viņiem šis laiks ir piemērots.
Un atkal papīri. Divas dzimšanas apliecības un to kopijas, divas apliecības par emigrāciju, divas medicīniskās izziņas, divas atļaujas iebraukšanai. Trīs laulības apliecības kopijas — Zemes valdībai, Sīriusa valdībai un Kosmiskā dienesta pārvaldes Uzskaites daļai. Un oriģināleksemplārs jaunlaulātajiem.
Un tā bez gala, visvisādas lietas, kādas vien var iedomāties, lielas un sīkas, jebkurā dienas un nakts laikā, bez kādas atelpas. Kad kuģis pēc ilga lidojuma beidzot nosēdās, kaptejnis vienīgais kāpa lejup pa trapu grīļīgiem soļiem, galva viņam reiba no pastāvīgā nervu sasprindzinājuma un neizgu- lēšanās, un neviens par to nebrīnījās, it kā tam tā būtu jābūt. Brīžiem viņam uzmācās kārdinājums iesniegt raportu ar lūgumu pazemināt viņu dienesta pakāpē, taču
«ESI VIENMĒR TĀDS, LAI MAN NEBŪTU PAR TEVI JĀKAUNAS!»
«Rēgs» nosēdās Batalbarā, uz Sīriusa sistēmas planētas Deiseda. Lidojums bija ildzis divsimt astoņdesmit piecas Zemes diennaktis.
Kad bija nokārtotas visas ar nosēšanos saistītās formalitātes, kapteinis Zils Riu nokāpa no kuģa un kā pa miglu vilkās uz Krečmera māmuļas viesnīcu. Tā tas bija iegājies, un tā rīkoties ieteica vislabākie psihologi.