Atdzejojis Imants Lasmanis
Tel j'etais autrelois et tel r.ais encore'' Kāds biju agrāk es, tāds esmu tagad (Franču vai.).
Kāds biju agrāk jau, tāds esmu tagad es:
Gan bezrūpīgs, gan gatavs iemīlēties es.
Kā varu skaistumu ar vēsu prātu mērot,
Bez bikla maiguma, bez satraukuma vērot?
Vai reti gadījies man mīlas indi dzert,
Vai pirmo reizi es kā vanags tīklos tverts,
Ko gudrā Kiprīda man vienmēr ceļā stāda?
Kaut simtreiz pievīlies, bet nenāku pie prāta,
Un jaunus elkus, draugi, pielūgt eju es …
Atdzejojis Jānis Plolnieks
d Z E J N I E K S UN PŪLIS
Protu/ esle, prolaniPie savas liras iedvesmīgās
Ar roku dzejnieks pieskārās,
Bet pūlis, tumsībā kas slīga,
Vien truli vērās liras stīgās
Un nesaprata skaņas tās.
Un stulbais pūlis sprieda gausi:
«Kāpēc tik skanīgi viņš dzied,
Mums velti piepūlēdams ausis?
Uz kādu mērķi liek viņš iet?
Ko māca mums? Kam satrauc dzirdi?
Kam saviļņo un moka sirdis
Kā burvis lepns, augstprātīgs?
Kā vējš skan viņa dziesma brīvi,
Kā vējš tā neapaugļo dzīvi, —
Kāds labums mums še ilgāk nīkt?»
DzejnieksKam, trulais pūli, šurpu nāc?
Tu rūpju kalps, tev verga prāts!
1 Ejiet pie malas, nesaprašas! (Latiņu vai.)