PĒDĒJĀ ATLANTA ATGRIEŠANĀS
ALEKSANDRS ŠAĻIMOVS
ZINĀTNISKI FANTASTISKI STĀSTI
RĪGA «LIESMA» 1989
No krievu valodas tulkojusi GAIDA LlVENSONE Māksliniece INĀRA JĒGERE Redaktors ANDREJS RIJNIEKS
izdevniecība «Liesma», 1989
PLANĒTAS ATTĪRĪTAJI
ATGRIEŠANAS
Atgriešanās šķita ilga . . . Simferopoles aerodroms tālajiem reisiem bija slēgts — to kārtējo reizi rekonstruēja. Transkontinentālie laineri nevienā no tuvākajiem lidlaukiem nolaisties nevarēja.
Adlerā elektronkoordinators Ivam rekomendēja lidot caur Maskavu, Parīzi, Kairu, Deli, Džakartu . . .
— Kāds ir optimālais variants? — Ivs jautāja.
Elektronkoordinatora sarunu ekrāns ieņirbējās lāsmai-
nās švīkās. Ivs šo informācijas sistēmu lāgā nepārzināja. Tā jau bija novecojusi un saglabājusies vienīgi nelielos perifērijas lidlaukos. īvs kādu brīdi pagaidīja. Pa ekrānu joprojām bez skaņas plūda lāsmainās švīkas.
— Kā tad ir ar optimālo variantu?
Skaņas vēl aizvien nebija, bet uz ekrāna uzslīdēja teksta rindas:
«Tā kā Simferopoles aerodroms slēgts un pa Urā- lu— Arābijas garuma līniju uz Mosonu tiek transportēta smaga iekārta, šajās dienās nav iespējams izmantot optimālo variantu. Ja rekomendētā trase nav izdevīga, piedāvājam citas — arī rietumu puslodē. Atbilde būs pēc astoņām minūtēm.»