Kas attiecas uz jūsu jautājumu, Dārija, uz kuru es neatbildēju . . .— Viņš uz mirkli apklusa un no jauna palūkojās uz pulsējošajām kartes uguntiņām, it kā tur meklēdams vārdus.— Redzat, man vēsture vienmēr ir likusies cilvēku neprāta samudžināts kamols … To atraisīt, manuprāt, nav iespējams — nav taču neviena pavediena, tikai saraustīti gali, kurus izvelk vēsturnieki .. . Katrs no jums tos iztulko pēc sava prāta. Iznāk vairāk vai mazāk ticamu mītu krājums.. . Bet mums šeit jāsaduras ar pilnīgi reāliem pagājības objektiem. Cīņā pret tiem mīti ir vāji palīgi. Kad zemūdens meklējumos okeāna dzelmē tiek atklāts veca kuģa vraks un tā tilpnēs nāvējoši indīgu vielu krājumi, kas spēj iznīcināt veselas planētas apdzīvotājus, mums vairs nav svarīgi, kurš reiz devis neprātīgo pavēli ielādēt šīs vielas kuģī un kādos apstākļos viņš gājis bojā. Virakam ir jāpadara nekaitīgs šis pagātnes «sūtījums».
— Vai jūsu uzdevums nebūtu vieglāks, ja jūs precīzi zinātu tā laikmeta vēsturiskos apstākļus vai vismaz periodu, kad .. .
Rišs vēlreiz papurināja galvu.
— Visi tamlīdzīgi «sūtījumi» nāk no divdesmitā gadsimta otrās puses. Lai tos datētu, pietiek ar normālskolas zināšanām. Galu galā mums nav pārāk svarīgi uzzināt, vai šis kuģis torpedēts otrā vispasaules kara laikā vai nogremdēts trīsdesmit gadus vēlāk, lai tiktu vaļā no apgrūtinošā krājuma, kura glabāšanas ilgums apritējis.