—  Un Helams parūpētos par to, lai jūs aizraida pensijā?

—  To es nesaku, taču nedomāju, ka tas man nāktu par labu. Un kāda gan tur starpība?

—   Runa ir par vēsturisko patiesību! — Lemonts teica.

—   Ak, nieki! Vēsturiskā patiesība ir tāda, ka Helams bija neatlaidīgs. Viņš piespieda cilvēkus pētīt, vai viņi to gribēja vai ne. Bez Helama šis volframs galu galā būtu eksplodējis un prasījis nezin cik upuru. Varbūt nekad neatrastos jauns šīs vielas paraugs, un mēs nebūtu tikuši pie Sūkņa. Par to jāpateicas Helamam, pat ja viņš šo patei­cību nav pelnījis, un, ja tas ir bezjēdzīgi, es tur neko. nevaru līdzēt, bezjēdzīga ir pati vēsture.

Lemontu tas neapmierināja, taču viņam bija vien ar to jāpietiek, jo Makfārlends vairāk par šo tematu runāt negribēja.

Vēsturiskā patiesība!

Šķietami neapstrīdams vēsturiskās patiesības fakts bija tas, ka tieši radioaktivitāte «Helama volframu» (tā to nosauca pēc vēsturiskas tradīci­jas) padarīja slavenu. Nebija svarīgi, vai tas ir vai nav volframs, vai to kāds ir vai nav aizticis, vai tas ir vai nav neiespējams izotops. Visu citu nobīdīja malā izbrīns par vielu, kura uzrādīja ne­mitīgi pieaugošu radioaktivitāti apstākļos, kas iz­slēdza jebkura tipa radioaktīvās sabrukšanas iespēju jebkurā toreiz pazīstamā pakāpē.

… Pēc brīža Kantrovičs nomurmināja: