Spogulis tai atbild tā:

«Skaista, bet ne skaistākā.

Jo ir cara meita staltā

Visuskaistākā un baltā.»

Ļaunā pamāte kā tver

Spoguli, pret grīdu sper,

Pati skrien pa durvīm laukā,

Durvīs — cara meita jaukā.

Tad to bēdas sagrāba —

Ļaunā care nomira.

Tiklīdz viņu apglabāja,

Tūdaļ kāzām galdus klāja,

Savu līgaviņu reiz

Apprecēja Jelisejs;

Un neviens, kopš zeme grodos,

Nav gan bijis tādos godos;

Es tur biju — medus, alus

Tikko skāra ūsu galus.

.