Pēkšņi ļaudis izbrīnā

Šķindu dzirdēja un gaili

Redzēja, tas torņa smaili

Atstāja un nolaidās,

Caram skaustā uzmetās —

Atvēzējās, galvā knāba,

Gaisos cēlās … Dadons slāba

Un no ratiem nokrita,

Nopūtās un nomira.

Care — tā jau pazudusi,

Kā nemūžam nebijusi…

Pasaka tik malds, bet mums

Tajā zīmīgs atzinums.

.