Tomēr H. Velss bija liels mūsu zemes draugs. Kādreizējais padomju sūtniecības darbinieks Anglijā vēsturnieks I. Maiskis atmiņu grāmatā «B. Sovs un citi» rakstījis: «Sākot ar savu pirmo braucienu uz Maskavu 1920. gadā, līdz pat otrā pasaules kara dienām Velss vienmēr centās ar viņam pieejamiem līdzekļiem atvieglot padomju cilvēkiem ceļu uz sociālismu. Velss izjuta milzīgu cieņu un apbrīnu pret Ļeņinu, uzskatīja viņu par vienu no lielākajiem cilvēkiem vēsturē.»
1920. gadā V. I. Ļeņins atvadoties ieteica angļu rakstniekam: «Atbrauciet atkal pēc kādiem desmit gadiem un paskatieties, kas šajā laikā būs paveikts Krievijā.»
Velss ieradās Padomju Krievijā 1934. gada vasarā. Desmit dienās, ko viņš pavadīja galvenokārt Maskavā un Ļeņingradā, rakstnieks tikās ar Maksimu Gorkiju, kuru labi pazina jau agrāk, ar Alekseju Tolstoju, Aleksandru Beļajevu, ar akadēmiķi Ivanu Pavlovu un daudziem citiem ievērojamiem mūsu zemes ļaudīm. Uz katra soļa Velsam bija izdevība vērot un vēroto salīdzināt ar saviem 1920. gada iespaidiem. Viņš jūsmoja un atzina, ka bijis slikts pare- ģonis. Viņa priekšā pavērās varena, augšupejoša, drosmes un varonības apgarota zeme. Velss apmeklēja arī V. I. Ļeņina mauzoleju. Viņš rakstīja:
«Ļeņina auglīgajām idejām joprojām ir ietekme ari pēc tam, kad to radītājs ir beidzis savus jaunrades darbus. Pašlaik to ietekme jūtama tikpat stipri kā agrāk.»