Daudzas «Pasauļu kara» lappuses arī šodien tiek atzītas par klasiskiem angļu prozas paraugiem. Rakstnieks, kas nekad nebija skatījis kara šausmas, ar aculiecinieka tiešumu attēloja bargus notikumus, ko pasaule pieredzēja jau pēc dažiem gadu desmi­tiem — kad fašisms draudēja visai cilvēcei ar iznī­cību.

Cīņa pret imperiālismu, pret brutāliem uzbrucē­jiem, cilvēks starp pagātni un nākotni — tās ir tēmas, kas šajā romānā risinātas sevišķi spēcīgi. Mūsdienu civilizācija vēl nav pacēlusi cilvēku uz pietiekami augsta attīstības līmeņa. Kādā dienā tas rūgti jānožēlo. Zemei uzbrūk marsieši, draud iznī­cība. Marsieši izsūc cilvēku asinis un, briesmu darbu iedvesmoti, sapņo par visas zemeslodes zibenīgu iekarošanu. Pirmajā brīdī liekas neticami, tomēr at­tēlotie notikumi iedarbojas kā īstenība.

Romāna beigās autors aicina uz apvienošanos. H. Velss visu mūžu meklējis tādu sabiedrības attīstības formu, kur valdītu mērķtiecība, kārtība un brī­vība visoptimālākajā samērā. Attēlot šādu iedomātu iespēju nav viegli. Grūti klājas arī Velsa romānu varoņiem. Ne jau viss notiek gludi. Gadās aizķerties, nāk negaidīti pagriezieni. Prāts šaubās, skatiens vēl kavējas sapņojumos. Mūsu Dzimtenes draugs, cilvēks, kas no sirds vēlē­jis laimīgu nākotni visai mūsu planētai, angļu rakst­nieks H.