— Un notikumi, protams, arī viscaur izdomāti?
— Ko jūs! Gan varoņi, gan notikumi ir reāli. Neticat? Tikko pārbraukšu mājās, atsūtīšu jums pierādījumus.
Pēc diviem mēnešiem saņēmu apsolīto sūtījumu. Tajā atradās izmeklēšanas protokolu kopijas, ko Ever- mena rīcībā bija nodevis viņa labs paziņa, bijušais policijas darbinieks. Bez tam tas saturēja avīzes «Morning Sun» 1957. gada oktobra un novembra mēnešu komplektu. Ar sarkanu zīmuli bija apvilkti visi raksti, kas attiecās gan uz pašu noslēpumaino noziegumu, gan uz laika posmu, kamēr notika sarežģītā izmeklēšana. Šis laika posms iegājis vēsturē ar «Sput- ņika» vārdu.
Sputņika milzīgā ēna joprojām dzīvo miljonu cilvēku apziņā. Evermens aizrāda, ka tieši sputņiks ir viņa romāna galvenais varonis. Tāpēc aizrakstīju Evermenam, ka esmu gatavs novest līdz galam viņa ieceri, ja viņš neiebilst pret nosaukumu «Pavadonis met ēnu». Bez tam atļāvos svītrot Evermena apzīmējumu «Detektīvromāns», jo, manuprāt, laba tiesa ironijas, ar kuru pati dzīve cauraudusi saistošos piedzīvojumus, drīzāk liek dēvēt šo darbu par romānu-pam- fletu. Domāju, ka, neskatoties uz prāvo, izcilām vēsturiskām norisēm aizpildīto atstarpi, kas mūs šķir no 1957. gada, romānā aprakstītie notikumi nav zaudējuši savu aktualitāti. Tāpēc ceru, ka lasītāji negarlaikosies. Gribētos piezīmēt, ka tādā gadījumā tas būs tikai Evermena nopelns. Mana līdzdalība aprobežojas ar viņa scenārija visai niecīgo literāro apdari.