Žils Verns

Piecas nedēļas gaisa balonā

.

1862. gada 14. janvāri Londonas Karaliskās ģeogrāfu biedrības sapulcē Vaterlo laukuma Nr. 3 bija liels klau­sītāju pieplūdums. Biedrības prezidents sers Frensiss M… savā runā, ko bieži pārtrauca aplausi, godājamiem sapul­ces dalībniekiem pavēstīja kaut ko ļoti svarīgu. Viņa runa, rets daiļrunības paraugs,, beidzās ar šādām skaļām, pārspīlēti patriotiskām frāzēm:

—   Anglija vienmēr ir soļojusi citu tautu priekšgalā (kā zināms, ikviena tauta cenšas aizsteigties citām priekšā), par to mēs varam pateikties saviem drosmīgajiem ceļo­tājiem un viņu ģeogrāfiskajiem atklājumiem. (Dedzīgi piekrišanas saucieni.) Mūsu dzimteni neapkaunos ari tās slavenais dēls doktors Semjueis Fērgusons. (Balsis no vi­sām pusēm: «Nē! Nē!») Ja viņa pasākums izdosies («Gan izdosies!»), tad mūsu atsevišķās ziņas par Āfrikas zemi tiks papildinātas un apkopotas' (vētraini aplausi), bet, ja neizdosies («Tas nekad nenotiks!»), tad šī iecere katrā ziņā ieies vēsturē kā viens no drosmīgākajiem cilvēka ģenialitātes apliecinājumiem! (Neganta kāju dauzīšana.)