—- Urā! Urā! — dzirdot tik saviļņojošu runu, klātesošie kā elektrizēti kliedza.
— Lai dzīvo drošsirdīgais Fērgusons! — kāds no nesavaldīgākajiem sapulces dalībniekiem iesaucās.
Atskanēja aizrautīgas ovācijas. Visi pieminēja Fērgusona vārdu, un varam pamatoti teikt, ka ar īpašu uzsvaru tas skanēja angļu mutē. No viņu skaļajiem kliedzieniem sēžu zālē trīcēja sienas,
Sapulcē taču piedalījās daudz veco, bezbailīgo, nu jau pagurušo ceļotāju, kurus spēks un uzņēmība bija izvadījusi cauri visiem pieciem kontinentiem. Katram no viņiem bija pieticis fiziskas un morālas izturības, lai paglābtos no kuģu avārijām, ugunsgrēkiem, indiāņu tomahaukiem un mežoņu vālēm, katram bija draudējis moku stabs vai iespēja nokļūt kanibāla vēderā. Bet sera Fren- sisa M… runas laikā viņu sirdis nevaldāmi pukstēja, un, cik atcerējāmies, ar tik vētrainām ovācijām Londonas Karaliskajā ģeogrāfu biedrībā nebija uzņemta neviena cita runa.
Taču Anglijā entuziasms neizpaužas tikai vārdos vien. Tas izkaļ monētas vēl ātrāk nekā karaliskā naudas kaltuve. Sapulce nekavējoties nolēma piešķirt divi tūkstoši pieci simti mārciņu sterliņu pabalsta doktora Fērgusona ieceres īstenošanai. Ievērojamā summa atbilda pasākuma svarīgumam.