Taču Zenēvas žurnālistus pilnīgi apklusināja Petermans savos Gotā publicētajos «Biļetenos». Pazīdams Fērgusonu personiski, viņš galvoja par sava uzņēmīgā drauga drosmi.
Starp citu, nepamatotās šaubas drīz vien norima: gatavošanās ceļojumam norisa tieši Londonā; Lionas fabrikas saņēma aerostatam nepieciešamo zīda tafta auduma pasūtījumu; turklāt britu valdība doktora rīcībā nodeva transportkuģi «Apņēmīgais» kapteiņa Pennē vadībā.
Tūlīt pēc tam sekoja daudzi apsveikumi, neskaitāmi laimes vēlējumi. Parīzes «Ģeogrāfu Biedrības Vēstneša» lappusēs parādījās sīki ekspedīcijas apraksti. Interesants ziņojums bija iespiests «Ceļojumu, Ģeogrāfijas, Vēstures un Arheoloģijas Jaunajās Hronikās», ko izdeva B. A. Malt- brens. Vācu «Ģeogrāfiskais Vēstnesis» publicēja V. Ko- nera zinātnisku rakstu, kas sīki, pārliecinoši pierādīja tāda ceļojuma iespējamību un neapšaubāmos panākumus, raksturojot gan šķēršļus, gan milzīgās priekšrocības, ko dos gaisa satiksmes līdzeklis; autoram bija iebildumi vienīgi pret izejas punkta izvēli; pēc viņa domām, labāk būtu vajadzējis izvēlēties nelielo Abesīnijas ostu Masavu, no kurienes Džeims Brjūss 1768. gadā devās meklēt Nīlas izteku. Starp citu, Koners atklāti apbrīnoja doktora JFēr- gusona lielo enerģiju, prātu, drosmi un dzelzs gribu, ar kādu viņš centās īstenot savu ieceri.