Šī plašā zeme atrodas starp piecpadsmito un desmito ziemeļu paralēli, tātad, lai to sasniegtu, vajadzēja ielauzties vairāk nekā tūkstoš pieci simti jūdžu[8] Āfrikas iekšienē.
Līdz šim Sudāna bija pazīstama tikai pēc Denhema, Klapertona un Udni ceļojumiem no 1822; līdz 1824. gadam. Ričardsons, Bārts un Overvegs lūko ielauzties dziļāk un vispirms, tāpat kā viņu priekšteči, nonāk Tunisā un Tripolē, bet no turienes sasniedz Fecanas galvaspilsētu Murzuku.
Šeit, atkāpjoties no ekvatora perpendikulārā virziena, viņi met līkumu uz rietumiem Gatas virzienā, un, tā kā viņu gidi ir tuaregi, ceļā rodas daudz nepatīkamu incidentu. Pēc dažādām laupīšanām, apvainojumiem, bruņotām sadursmēm karavāna oktobrī sasniedz plašo oāzi As- benu. Doktors Bārts uz laiku pamet ceļabiedrus, -lai.Veiktu pārgājienu uz Agadesu, bet pēc viņa atgriešanās 12. decembrī ekspedīcija dodas tālāk. Viņi ierodas Damergu provincē, kur visi trīs šķiras, un Bārts ceļo uz Kano, taču sasniedz šo pilsētu tikai ar lielām grūtībām, maksājot prāvas summas kā sava veida nodevas.
Par spīti stiprajam drudzim, doktors Bārts 7. martā kopā ar sulaini atstāj Kano. Viņa ceļojuma galvenais mērķis ir Čada ezera izpēte, no tā viņš tagad atrodas trīssimt piecdesmit jūdžu tālu.