Ejot uz austrumiem, Bārts sa­sniedz lielās impērijas sirdi Centrālajā Āfrikā — Bornu zemes pilsētu Curikoio. Tur Bārts uzzina par Ričardsona nāvi: viņš miris no pārguruma un bada. Bārts ceļo tālāk un nonāk Bornu galvaspilsētā Kukā Čada ezera krastā. Trīs nedēļas vēlāk, 14. aprīlī, vairāk nekā divpadsmit mē­nešu pēc aizbraukšanas no Tripoles, viņš beidzot nokļūst Nguru.

1851. gada 29. martā Bārts kopā ar Overvegu dodas uz Adamavas karaļvalsti, kas atrodas uz dienvidiem no Gada ezera, un nonāk līdz Jolas pilsētai, kura atrodas mazliet zemāk par devīto ziemeļu paralēli. Tas ir pats galējais dienvidu punkts, ko varonīgajam ceļotājam izdevies sa­sniegt.

Augustā viņš atgriežas Kukā, no turienes citu pēc citas apceļo Mandaru, Bagrimi, Kanemu un sasniedz sava ce­ļojuma tālāko punktu Masenju, kura atrodas uz austrumu garuma 17°20'.

Pēc sava otrā ceļabiedra Overvega nāves Bārts 1852. gada 25. novembrī dodas uz rietumiem, iegriežas Sokoto, šķērso Nigēru un beidzot nokļūst Timbuktā, kur viņam jānīkst mēnešiem ilgi, panesot šeiha apvainojumus un trūkumu. Taču pienāk brīdis, kad kristieša uzturēšanās pilsētā vairs nav iespējama; fellahi viņam atklāti draud, un 1854. gada 17. martā viņš pamet pilsētu, lai bēgtu uz robežu, kur slapstās trīsdesmit trīs dienas, izciešot badu. Novembrī viņam beidzot laimējas nokļūt Kano, pēc tam viņš atgriežas Kukā, nodzīvo tur četrus mēnešus, tad at­kal dodas tālāk pa Denhema pēdām. Tripolē doktors no­nāk tikai 1855. gada augustā, bet tā paša gada septembrī viņš, vienīgais no ekspedīcijas dalībniekiem, atgriežas Londonā.