Misters Blotons, izteikdams visu iespējamo cieņu priekšsēdētājam, bija pilnīgi pārliecināts, ka to viņš nedarīšot.

Priekšsēdētājs teicās jūtam, ka viņa neatliekams pienākums esot pieprasīt no godājamā džentlmeņa paskaidrojumu, vai tas šo savu tikko pasprukušo izteicienu esot lietojis vispār pieņemtajā nozīmē.

Misters Blotons nekavējoties atbildēja, ka ne, - viņš šo vārdu esot lietojis tā pikvikiskajā nozīmē. (Klausieties! Klausieties!) Viņam esot jāatzīst, ka personīgi viņš šo godājamo džentlmeni ļoti augstu cienot un vērtējot; par lielībnieku viņš to uzskatot tikai no pikvikieša redzes viedokļa. (Klausieties! Klausieties!) Misters Pikviks jutās pilnīgi apmierināts par sava cienījamā drauga godīgo, atklāto un izsmeļošo paskaidrojumu. Viņš lūdzot tūdaļ ievērot, ka arī viņš savās piezīmēs esot gribējis izteikties tikai pikvikiešu stilā. (Piekrišana.)»

Šai vietā ieraksts beidzas, un mēs nešaubāmies, ka, sasniegušas šādu visaugstākā mērā apmierinošu un saprotamu rezultātu, beidzās arī debates. Mums nav oficiālu ziņojumu par faktiem, ko lasītājs atradis aprakstītus nākamajā nodaļā, bet tie ir rūpīgi sakopoti no vēstulēm un citiem autoritatīviem manuskriptiem, kas ir tik neapšaubāmi īsti, ka pilnīgi attaisno šo faktu sakarīgu atstāstījumu.

^{1 - Eskvairs - tituls, ko feodālisma laikā piešķīra bruņinieku ieroču nesējiem. Ar laiku šis tituls pārgāja uz ierēdņiem, kas ieņēma valdības uzticības amatus (piemēram, miertiesneši, advokāti, kuriem bija tiesības uzstāties Karaļa Sola tiesā, u. c), bet Dikensa laikos arī šī nozīme tam bija jau zudusi un to vispār lietoja buržuāzijas pārstāvji. Vēlāk šo titulu vairs nelieto.}