Cilvēku uzslava esot kā uguns liesma, kas apdraudot viņa namu; mīlestība uz cilvēci esot viņa uguns apdrošināšanas biedrība. (Vētraina piekrišana.) Viņš esot izjutis zināmu lepnumu - to viņš atklāti atzīstot, un lai viņa ienaidnieki to izmantojot, kā varot, - viņš esot izjutis zināmu lepnumu, kad pasniedzis pasaulei savu Kazragu teoriju, vai nu tā esot iemantojusi slavu, vai neesot. (Sauciens: «Ir iemantojusi!» - un skaļa piekrišana.) Viņš gribot pievienoties tā godājamā pikvikieša apgalvojumam, kura balsi viņš nupat dzirdējis, - tā esot iemantojusi slavu; bet, ja arī šī apcerējuma slavai būtu lemts aizsniegt mums pazīstamās pasaules vistālākās robežas, viņa lepnums kā šī darba autoram būtu tīrais nieks salīdzinājumā ar to lepnumu, ar kādu viņš lūkojoties ap sevi patlaban, sava mūža izcilākajā brīdī. (Piekrišanas saucieni.) Viņš esot neievērojams cilvēciņš. («Nav tiesa! Nav tiesa!») Tomēr viņš nevarot neizjust, ka tie viņu izvēlējuši ļoti pagodinošai un zināmā mērā bīstamai sūtībai.

Ceļošana esot nedroša un kučieri vieglprātīgi. Lai tikai paskatoties tālāk un padomājot par to, kas notiekot visapkārt. Pasažieru karietes

Misters Blotons (no Oldgeitas) pieteicās pie vārda. Vai godājamais pikvikietis par viņu runājot? (Saucieni: «Pie kārtības!», «Priekšsēdētāju!», «Jā!», «Nē!», «Turpināt!», «Izbeigt!» utt.)

Misters Pikviks neļāva troksnim sevi apklusināt. Viņš esot runājis par godājamo džentlmeni. (Liels uztraukums.)

Tad misters Blotons gribot tikai sacīt, ka viņš ar dziļu nicināšanu noraidot god. džentlmeņa nepatieso un rupjo apvainojumu. (Liela piekrišana.) God. džentlmenis esot lielībnieks. (Liels apjukums un skaļi saucieni: «Priekšsēdētāju!» un «Pie kārtības!».)

Pie vārda pieteicās misters O. Snodgrass. Viņš izsakot pārmetumu priekšsēdētājam. (Klausieties!) Viņš gribot zināt, vai šo apkaunojošo ķildu starp diviem šī kluba locekļiem tiešām atļaušot turpināt. (Klausieties! Klausieties!) Priekšsēdētājs bija pilnīgi pārliecināts, ka god. pikvikietis atsaukšot izteicienu, ko nupat lietojis.