1. NODAĻA
Misters Bedfords satiekas ar misteru Keivoru Limpnā
Kad es apsēžos šeit vīnogulāju ēnā zem Dienviditālijas zilajām debesīm, lai rakstītu, man ar zināmu izbrīnu jākonstatē, ka mana piedalīšanās mistera Keivora neparastajos piedzīvojumos galu galā bija vistīrākās nejaušības rezultāts. Manā vietā tikpat labi būtu varējis gadīties kāds cits. Es iepinos šajā pasākumā tādā laikā, kad domājos esam tālu no jebkuras iespējas piedzīvot kaut ko satraucošu. Es biju apmeties Limpnā tāpēc, ka tā man šķita visklusākā vieta pasaulē. «Šeit,» es teicu sev, «man katrā ziņā būs miers un iespēja strādāt!»
Un rezultāts ir šī grāmata. Tik ļoti liktenis sagroza visus cilvēku mazos plānus.
Varbūt ir vietā šeit pieminēt, ka visai nesen es biju piedzīvojis satriecošu neveiksmi savos veikalnieciskajos darījumos. Tagad, kad mani apņem bagātība, ir gluži patīkami atcerēties kādreizējās likstas. Es pat esmu gatavs atzīt, ka zināmā mērā pats biju vainīgs savās nelaimēs. Varbūt ir tādas nozares, kur es esmu diezgan spējīgs, taču komercija pie tām nepieder. Taču tolaik es biju jauns, un līdztekus
citām peļamām jaunības īpašībām man piemita iedomība uz savām veikalnieka spējām. Es arī tagad vēl esmu jauns gados, taču viss pārdzīvotais ir padarījis mani kaut cik prātīgāku. Vai esmu pieņēmies arī gudrībā, par to gan jāšaubās.