LINKS LIETIŠĶI LIDINĀJĀS pa pārvaldes bezgalīgo gaiteņu antigravitācijas celiņiem. Pie durvīm ar uzrakstu «Galvenais koordinators» viņš pārgalvīgi nobremzēja, pieglauda šķidros, palsos matus un pameta ar aci sārtvaidzim dubultniekam, kas atspoguļojās pulētajā durvju virsmā.

— Piesēdiet, — teica rausim līdzīgs cilvēciņš, kas stāvēja pie milzīga trīsstūra loga. — Kā jūs domājat, kālab esmu jūs ataicinājis šurpu, inspektor?

Kaut kas saistīts ar Sigmu-F, — domīgi sacīja Links, iekārtodamies senatnīgā krēslā ar kafijas tasi rokās.

— Uzminējāt. Interesanti, kā jums tas izdodas. — Koordinators pasmaidījis apsēdās krēslā iepretim. — Bet atvainojiet, tā nav jūsu profesija. Ķersimies vērsim pie ragiem. Otra pētniecības ekspedīcija, kas izkāpa uz planētas, pēc dažām dienām dīvainos apstākļos aizgāja bojā. Zona izsludināta par slēgtu. Planētas padomes sēde uzdeva man paziņot, ka izmeklēšanas grupu vadīsit jūs, Link. Visus cilvēku un tehnikas resursus, kas būs vajadzīgi, mēs nodrošināsim.

Ar tādām lietām labāk nodarboties vienam, — atteica Links, ar nožēlu raudzīdamies uz tukšo tasīti. — Interesanti, kāpēc līdz šim nevar sintezēt īstu kafiju?

Hm-m…

Pēc četrdesmit minūtēm es būšu gatavs pildīt uzdevumu. Atļausit iet?

Vēlu veiksmi, Linkl

DIVAS STUNDAS VĒLĀK pēc galaktikas laika Links ar mazo kuģi «Tarns», ko kosmiskajā žargonā dēvēja par «blusu», nosēdās uz Sigmas-F.

Smailās kalnu virsotnes draudīgi slējās zaļganīgi mirgojošajā gaisā. Dzeltenās smilšu mēles, kas pletās uz violeti melno bazaltu fona, neatdzīvināja drūmo planētas vaigu. Nezināmu iemeslu dēļ dzīve uz Sigmas-F tālāk par vienšūņiem nebija pavir-, zījusies, un vienīgā planētas vērtība bija hipertelpiskajiem reaktoriem tik nepieciešamā ingrīda bagātās iegulas. Visas šīs zinas Links bija ieguvis jau lidojuma laikā, taču ekspedīcijas bojāejas cēloņu atminēšanai tas neko nedeva.