- Es spēlēšu jums visu dienu bez pārtraukuma, mana dārgā misis Darela, - Svens teica. - Es jums pasniegšu mūziku kā dzimšanas dienas dāvanu.
Kaut ari Svens prata spēlēt tādas dziesmiņas kā Pilsētā bij' krodziņš mazs, viņa īstā kaislība bija Bahs, un es ievēroju, ka no domas par Bahu Svena izpildījumā cauru dienu māte kļūst manāmi tramīga.
- Nē, nē, - viņa steidzīgi teica, - jums ne par ko nav jāsatraucas.
-Nu ko, tad rīt mumz būz grandiozaz svinībaz, - Makss teica.
- Mēs atradīzim īpažu vietu un nosvinēzim mattes dzimžanaz dienu īsti kontinentālā garā.
Drīz vien mūsu līdzpaņemtie matrači tika izritināti, un pamazām mēs iegrimām miegā, kamēr mēness, sarkans kā sarkankrūtīša krūteža, ritināja savu ceļu pāri kalniem aiz mums un pamazām kļuva citrondzeltens, bet vēlāk sudrabains.
Nākamajā rītā visus pašā rītausmā iztrūcināja un neapšaubāmi saniknoja Svens, kurš modināja mūs, spēlēdams Happy Birthday to You. Viņš bija nometies ceļos un sajūsmināts cieši vērās mātei sejā, lai redzētu, kādu efektu viņa priekšnesums radīs. Māte, kas nebija pieradusi pie modināšanas ar akordeona skaņām sešu collu attālumā no auss, pamodās ar trauksmes spiedzienu.
- Kas noticis? Kas noticis? Vai mēs grimstam? - viņa elsa.
- Sven, dieva dēļ, - Larijs teica, - ir pieci no rīta.