PILSOŅU JĒKABS
PRĀVESTA GLIKA AUDŽU MEITA
P i r m a d a ļ a. I
1678. gada pavasarī, kādā pēcpusdienā, Rīgas garnizona kvartirmeistars Rābe, atgriežoties no diclnesta darīšanām, devās uz savul dzīvokli. Domās nogrimis, viņš soļoja pa ielas malu, kad viņu iztraucēja Doma baznīcas zvana skanas un, lika pacelt acis. Pa ielu pretim nāca kāds bēru gājiens. Nebija šaul>u, ka baznīcas pulksteņa mēle sauca beidzamās ardievas tam, ko nesa patlaban uz pēdējo dusas vietu.
Kad sēru gājiens virzijās viņam garām, virsnieks, nostājies pie nama sienas, salutēja, nododams mirušajam pēdējo godu. Līķa nestuvēm sekoja baltās sēru drēbēs tērpusies sieviete. Cik vērojams, tai vajadzēja būt jaunai. Aiz viņas gāja pulciņš pavadītāju.
Apvaicājies, ko tur nes uz kapenēm, Rābe dabū ja zināt, ka tas esot pilsētas maģistrata sekretārs Morics.
Ak jā! Pirms pāris dienām viņš taču bija dzirdējis par sekretārā nāvi, bet bija to piemirsis. Morica viņš mazliet pazina. Bija vairāk reiz saticies ar to dažādās svinībās. Bet vairāk kā pašu Moricu viņš pazina nelaiķa sievu, ar kuru bija iepazinies sava drauga, leitnanta Stēna pirmdzimtā dēla kristībās. Ar lielu labpatiku viņš toreiz bija nolūkojies simpātiskajā jaunajā dāmā un ar interesi klausijies viņas asprātīgajā sarunā,