Cik līksmi nodziedāja'viras …

Gaismas konusu nav. Vizlas lodziņā — melna tumsa. Tējkanna jau sen apklususi.

Lampas gaisma ar tūkstoš mazām actiņām raugās caur pareto satinē audumu.

—       Jums ir brīnišķīgi pirksti. Jums vajadzētu būt pia- nistei.

—   Kad aizbraukšu uz Pēterburgu, sākšu atkal spēlēt.

—       Jūs neaizbrauksiet uz Pēterburgu… Slavkam uz kakla ir tādas pašas sprogas kā jums … Bet marti, vai zināt, māc grūtsirdība. Ir tik skumji, tik neizsakāmi skumji. Nav spēka dzīvot. Visur pogas, pogas, po…

—       Neskūpstiet mani… neskūpstiet… man jāiet… Ir vēls…

—       Jūs neaiziesiet. Tur jūs sāksiet raudāt. Jums ir tāds paradums.

— Nav tiesa. Es neraudu. Kas jums to teica?

—       Es pats zinu. Pats redzu. Jūs raudāsiet, bet man ir tik skumji… tik skumji…

—   Ko es daru … ko jūs darāt…

Konusu nav. Lampas gaisma nespīd caur pareto satinē audumu. Tumsa. Tumsa.

Pogu nav. Es nopirkšu Slavkam velosipēdu. Nepirkšu sev kurpes pie frakas, naktīs nedziedāšu psalmu. Nekas, gan izkulsimies kaut kā.

1923