Sā iemesla dēļ arī pats Pugačovs (domāju) nebija spējīgs visos sīkumos ne vien izstāstīt, bet arī atcerēties krietnu daļu notikumu, ko dažā­dās vietās pēkšņi bija izraisījusi ne jau tieši viņa viena, bet arī daudzu viņa līdzzinātāju griba un drosme.

Arhimandrīts Platons Ļubarskis

Pirmā nodaļa

Jaikas kazaku izcelsme. — Poētiskā teiksma. — Cara grā­mata. — Sirojumi Kaspijas jūrā. — Steņka Razins. — Ņečajs un Šamajs. — Pētera Lielā nodoms. — Iekšējie nemieri. — Nomadu tautas bēgšana. — Jaikas kazaku dumpis. — Kazaku dumpja apspiešana.

Jaika, kas pēc Katrīnas II pavēles pārdēvēta par Urālu, sāk savu tecējumu kalnos, kuri tai devuši tagadējo nosaukumu, plūst gar kalnu grēdu uz dienvidiem līdz vietai, kur kādreiz likti pamati

Orenburgai un kur tagad atrodas Orskas cietoksnis; te, šķērsodama akmeņaino kalnu grēdu, tā pagriežas uz rietumiem un, notecējusi vairāk par divtūkstoš piec­simt verstīm, ieplūst Kaspijas jūrā. Urāla apūdeņo daļu Baškīrijas, veido gandrīz visu Orenburgas gu­berņas dienvidaustrumu robežu; no labās puses tai piekļaujas Aizvolgas stepes, kreisajā pusē plešas skumīgi klajumi, pa kuriem klejo mežonīgu cilšu ordas; mums šīs ciltis pazīstamas ar kirgīzu kaisaku nosaukumu. Upe ir strauja; neskaidrie ūdeņi pilni visādu zivju; krasti lielāko tiesu mālaini, smilšaini un bez mežiem, bet palienēs piemēroti lopkopībai. Grīvas tuvumā upe pieaugusi ar gariem meldriem, kuros slēpjas mežacūkas un tīģeri.