ManamīļāmisisDarelajumsjāmācāsuzticētiesgarīgāspa- saulesdiženajaiietekmeikastačuvienlgicenšasmumspalīdzē- tunmūsvadīt… vaaaaahha, - misis Hedoka teica. - Esjūtuka javienjūsatnāktuuzkādunomūsusapulcēmjūspārliecinātospar tospēkukādspiemltmūsugarīgajiemvadītājiem… vaaaaahha.
Ļoti pateicos, es dodu priekšroku sava pašas gara vadībai, - māte ar cieņu atteica.
Medus vairs nav tāds, kā bija senos laikos, - sprieda tante Fena, kas bija šo tematu labi pārdomājusi.
Māt, tu vienkārši esi aizspriedumaina, - Margo apgalvoja.
Tu pat nemēģini saprast, bet uzreiz noliedz.
Esskaidrijūtukajatuspētupārliecinātsavumātiapmeklētvie- nunomūsusanāksmēm… vaaaaahha, - misis Hedoka teica, - viņaatklātusevpriekšāpaveramiespilnīgijaunupasauli.
Jā, māt, - Margo apgalvoja, - tev jāatnāk uz sanāksmi. Esmu droša, ka tas tevi pārliecinās. Viss, ko tu redzi un dzirdi! Galu galā, no nekā nekas nerodas.
Es redzēju, ka māte nomokās ar iekšēju cīņu. Jau gadiem ilgi viņu bija ārkārtīgi interesējusi māņticība, tautas maģija, burvestības un tamlīdzīgas lietas, un viņa izjuta lielu kārdinājumu pieņemt misis Hedokas ierosinājumu. Es gaidīju, elpu aizturējis, un ļoti cerēju, ka māte piekritīs. Tajā mirklī es neko citu tik ļoti nevēlējos, kā redzēt smadzenēm klātu misis Hedoku, ap kuras galvu lidinās trompetes.
Nu labi, - māte nenoteikti sacīja, - paskatīsimies. Parunāsim par to rīt.