Esmupārliecinātakatikkomumsizdosiessalauztbarjerumēs spēsimjumssniegtlielupalidzībuunvadību.. .vaaaaahha, - misis Hedoka teica.
Ak, jā! - Margo piebalsoja. - Mavake ir vienkārši lielisks!
Nākamāsanāksmenotiksrītvakartepatviesnīcā… vaaahha, - misis Hedoka teica, - unesļoticerukajūsabasarMargopiedalī- sieties… vaaaaahha.
Viņa mums vāri uzsmaidīja, itin kā negribīgi piedodama mūsu grēkus, tad papliķēja Margo pa vaigu un aizgāja.
Nudien, Margo, - māte teica, kad durvis aiz misis Hedokas bija aizvērušās, - tu nudien man aizdod dusmas.
Ak, māt, tu esi tik vecmodīga, - Margo atteica. - Tas ārsts ar savām injekcijām man tik un tā nepalīdzēja, un Mavake dara īstus brīnumus.
Brīnumus, - māte nievīgi iesprauslājās. - Manās acīs tu joprojām izskaties tieši tikpat resna.
Uzskata, ka vislabākais ir āboliņš, - tante Fena murmināja, pilnu muti gremodama grauzdiņu, - taču man vislabākie liekas virši.
Tici man, mīļā, - Prū brīdināja, - tā sieviete sagrābj kā spīlēs. Viņa ir ļauna. Es tevi brīdinu, pirms ir par vēlu.
Es tevi lūdzu vienīgi atnākt uz sanāksmi un paskatīties, neko vairāk, - Margo uzstāja.
Nemūžam, - Prū nodrebinājās. - Mani nervi to neizturētu.
Tāpat ir interesanti, ka dārzā vajadzīgas kamenes, lai ap- puteksnētu āboliņu, - prātoja tante Fena.
Nu ko, - māte noteica, - pašlaik esmu pārāk nogurusi, lai par to spriestu. Parunāsim vēlreiz no rīta.